Atceros, cik bieži es dusmu iespaidā saviem vecākiem, tieši tētim pārmetu , ka viņš man nav vajadzīgs, ienīstu viņu un pat gribēju,lai viņš būtu miris ....... Nu jau kā gadu man vairs nav tētis, bet šie vārdi sāp, jo ir realizējušies.
Tikai tagad jūtu cik ļoti ilgojos pēc tēva apskāviena, jautrām un nopietnām sarunām, lutināšanas un mīlestības
