Meitene pagriezās uz runātāja pusi , un klusām atbildēja :" Es nevarēju palīdzēt savam vienīgam draugam, un tagad man pat tā vairs nav. Tas cilvēks man bija viss!"Pienāca meitenes autobuss ,un viņa piecēlās un aizgāja. Tā arī saruna netika pabeigta.
Blakus apsēdās jaunais puisis, kas viegli iesmējās:" He, muļķe, laikam citu draugu nav! Man gan ir ļoti daudz draugu."
Vecais vīrs pagriezās un ar šķību aci noskatījās "Vai tu esi pārliecināts,ka tie tavi daudzie draugi atnāks pie tevis, kad tev būs grūti, vai viņi būs tev klāt un atbalstīs, mierinās un palīdzēs, kad tu lūgsi?"
Puisis paklausījās un novērsās no runātāja. Bet vīrietis turpināja runāt :"Ieteiktu tev sameklēt īstos draugus, par kuriem tu būsi pārliecināts, ka viņi būs tavi PATIESIE draugi. Tie ,kuriem tu būtu gatavs atdot savu sirdi un dvēseli,zinot ,ka saņemsi to pašu pretī .Kaut vai tas būtu viens draugs, jo tas spēj aizvietot simtiem neīstus draugus"
