Pērle man bija gaisma uz atvērto pasauli.Tai piemita burvju spējas viņa spēja pārvērst dzīvi pasakā.
Tā radīja man apkārt pasakainas ainavas, austošus rītus un ar zvaigznēm pārbagātus vakarus.
Tā sniedza man ticību par siltiem saules stariem ik rītu, par ziedošām puķēm pļavās un par laimīgu acu skatienu.
Tā iedvesmoja man priecāties par katru mirkli,kuru bijām kopā
Tā ļāva man sniegt prieku ikvienam,kuram nepiederēja šīs mirdzošās pērles
Tā dāvāja man visu,ko vēlējās mana sirds
Tik vajadzēja man ievērot noteikumus, lai varētu izbaudīt pasaku uz zemes.
Bija jāapsola man, KA PĒRLI CIENĪŠU, PRIECĀŠOS PAR PIEDĀVĀTĀM LIETĀM, SAUDZĒŠU UN BŪŠU GODĪGA PRET VIŅU
Tik vien ! - es nosmējos
Pagāja 2- 3 mēnešiem, un mani sāka pārņemt bailes, ka mūžīgi būšu Tev parādā, un ka nespēšu sniegt pretī šo burvīgo pasauli, kuru Tu dāvāji man
Bailes mani pārņēma arvien vairāk, un Tev sāka zust mirdzums un spēja mani iepriecināt.Kādu rītu , kad Tu vēl saldi gulēji ,es Tevi ieliku savā plaukstā un aiznesu uz vietu, kur tikāmies pirmo reizi . Man bira asaras, kad vēroju tevi vēl guļam. Es Tevi noliku uz ceļmalas,domādama, ka tā būs labāk......
Bet ir jau pagājis gandrīz gads, un es zinu , ka tu man pietrūksti arvien vairāk.
Es zinu,ka tajā rītā rīkojos nepareizi, es nenoticēju sev, bet pakļāvos savām bailēm.
Es zinu, ka vairs tevi neatgūšu - zinu, ka esmu nodevusi Tevi. Bet zini, ja reiz Tevi satikšu vēlreiz, tad NEKAD Tevi vaļā neatlaidīšu.........
/R.Maske/
