Relax ...

Tik mirklis, kuru dāvāju tev, man sniedza gandarījumu, ka varēju ļaut justies tev laimīgai,
Tik viens vārds, kuru es saklausīju no tavām lūpām, lika man pārdomāt
Vai pareizi es rīkojos?

Es vēroju tevi raudām , samirkstam lietū
Es skatījos ,kā bira tev asaras, bet klāt nespēju tev pieiet
Jo solīju sev , vairs nepadoties mirkļa iespaidam

Tavas asaras plūda pa seju lejup
Tik pat strauji,kā sitās mana sirds
Bet es nespēju pieiet tev klāt
Un lūgt piedošanu, jo pārāk tālu biju aizgājusi

Es solīju sev, ka nekad tā nebūs vairs
Un stingri turējos otrpus ielai.
lai gan sāpēja katru mirkli arvien vairāk